Tag: Novecošana

Fitness senioriem: kādi ir ieguvumi un riski?

Fitness senioriem ir diezgan izplatīts priekšmets, kas jau ir pētīts neskaitāmas reizes. Katru reizi, kad mēs runājam par senioriem un viņu fiziskās sagatavotības līmeni, ideja, kas vispirms ienāk prātā, ir fitnesa programmas vai vingrinājumi, ko var veikt, lai sasniegtu labāku veselību. Ir daudzi cilvēki, kuri jau ir iepazinušies ar to, ka pievienošanās adekvātai fitnesa programmai pēc noteikta vecuma ir svarīga ķermeņa fiziskās sagatavotības līmeņa uzturēšanai.

Vecums nekad nedrīkst būt šķērslis veselīgam dzīvesveidam, un fiziskā sagatavotība nav izņēmums. Faktiski, paliekot aktīvam un iekļaujot regulārus vingrinājumus ikdienas rutīnā, senioriem var sniegt daudz fizisku, garīgu un emocionālu ieguvumu. No mobilitātes saglabāšanas līdz kognitīvo funkciju uzlabošanai fitnesam ir izšķiroša nozīme vecāku pieaugušo vispārējās dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Zinātne par vingrinājumiem senioriem

Acīmredzot liela daļa sabiedrības un veselības aprūpes sistēmas nav gatava uzņemties šīs saistības. Bet mēs esam šeit, lai teiktu, ka, ja mēs ieguldām naudu un izveidosim fitnesa programmas senioriem un liekam uzsvaru uz nepieciešamību to darīt, mēs varam atrast tūkstošiem, desmitiem tūkstošu senioru, kuriem šī aktivitāte būs nepieciešama. Iet uz priekšu un atrodiet savu plānu!

Ir svarīgi veicināt regulāras fitnesa programmas senioriem, jo ​​tas palielina iespēju, ka cilvēki nākotnē būs veselīgāki un dzīvos ilgāk un laimīgāki. Tomēr, neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki šobrīd ir labāk formā nekā jebkad agrāk, daudzi joprojām nesasniedz tādu fiziskās sagatavotības līmeni, kāds nepieciešams, lai novērstu komplikācijas vai priekšlaicīgu nāvi.

Sasniedzot noteiktu vecumu, ir nepieciešams iekļaut dažus fiziskus vingrinājumus savā ikdienas rutīnā, jo tas saglabās ķermeni kustīgu un spēcīgu arī vēlāk.

Vingrinājumi arī palīdz mazināt stresu un nogurumu un, savukārt, palīdzēs uzturēt nepieciešamo muskuļu tonusu un muskuļu aktivitāti.

Tipisks vingrojumu grafiks senioriem svārstās no 15 minūšu maigas stiepšanās līdz pat stundai individuāliem vingrinājumiem. To nevajadzētu darīt pēc kārtas, jo nepareiza secība novedīs pie muskuļu izsīkuma, kā arī pasliktina senioru muskuļu kontrakcijas. Pat ja šie vingrinājumi var ietvert pēdu un kāju kustību, izdevīgāk būtu attīstīt krūškurvja un vēdera vingrinājumus stiepšanās laikā.

Lai saglabātu veselību, nedēļā jāiekļauj aptuveni 150 minūtes no kopējā mērena treniņa. Labāk ir arī sadalīt šo laika ilgumu 10–15 minūtēs, divas reizes dienā vai vienā posmā, jo tas šajā vecumā neradīs lielāku slogu.

Fitness senioriem

Seniori var uzsākt fitnesa programmu, vienlaikus strādājot pie savas garīgās un fiziskās veselības. Darbs pie abām aktivitātēm palīdzēs viņiem: -

  • Hronisku slimību iespējamības samazināšana – regulāra vingrošana palīdzēs gados vecākiem cilvēkiem saglabāt savu fizisko sagatavotību, samazinot asinsspiediena līmeni un nodrošinot imunitāti cīņā pret tādām slimībām kā aptaukošanās, diabēts, osteoporoze utt. Piedalīšanās vingrojumu programmā senioriem ir ne tikai izklaide; tas arī palīdz viņiem mazināt stresu un veidot pārliecību.
  • Sabalansēta svara saglabāšana – nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm senioriem palīdzēs saglabāt līdzsvarotu svaru. Tā kā vielmaiņa dabiski palēninās ar vecumu, tāpēc noteiktu vingrinājumu veikšana palīdzēs paātrināt vielmaiņu un samazināt vairāk kaloriju no ķermeņa. Var palīdzēt arī vielmaiņas pastiprinātājs! Pat veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, pastaigas, skriešanu, dārza darbus, gados vecākiem pieaugušajiem palīdzēs saglabāt veselību un uzturēt veselīgu svaru. Pastaiga pa parku var palīdzēt senioriem uzstāties un atpūsties.
  • Miegs – pēc ārstu domām, vecumdienās ir nepieciešams kvalitatīvs 7-8 stundu miegs. Šim nolūkam var iesaistīties regulārās aktivitātēs, jo tas palīdzēs ātrāk aizmigt un vēlāk pamosties, jūtoties spirgtāki un enerģiskāki. Vai jums ir problēmas ar aizmigšanu? Treniņu programmu ieteicams pārcelt uz dienas pirmo pusi. Tas palīdzēs jums nomierināties līdz vakaram un doties gulēt agrāk.
  • Labāka domāšana — darbs pie garīgām aktivitātēm palīdzēs senioriem uzturēt aktīvas smadzenes. Tādas aktivitātes kā krustvārdu mīklas vai Sudoku tiek uzskatītas par prāta vētras vingrinājumiem, kas nodrošina smadzeņu darbību un palīdz uzturēt garīgo sagatavotību. Šādas aktivitātes samazina arī tādu garīgo traucējumu iespējamību kā Alcheimera slimība. Iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā var arī likt senioriem justies labi un uzlabot viņu garīgo veselību. Atvēlot laiku brīvprātīgajam darbam, viņi var arī samazināt laiku, kas jāpavada mājās bez atbilstošas ​​fiziskās aktivitātes.

Kādas ir fitnesa priekšrocības senioriem?

Pieaugot vecumam, fitnesa prioritātes noteikšana kļūst svarīgāka nekā jebkad agrāk. Aktīvai uzturēšanai ir daudz priekšrocību, sākot no mobilitātes un sirds veselības saglabāšanas līdz kognitīvo funkciju un vispārējās labklājības uzlabošanai. Regulāras fiziskās aktivitātes, kas pielāgotas individuālajām spējām, var radīt dzīvīgāku, neatkarīgāku un pilnvērtīgāku dzīvi zelta gados.

Mobilitātes un neatkarības saglabāšana

Viena no galvenajām senioru problēmām ir mobilitātes un neatkarības saglabāšana. Regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas, peldēšana vai joga, var palīdzēt saglabāt locītavu elastību, muskuļu spēku un līdzsvaru. Spēcīgi muskuļi un kauli samazina kritienu un lūzumu risku, ļaujot senioriem turpināt baudīt aktīvu dzīvesveidu.

Sirds veselība un sirds un asinsvadu fitness

Iesaistīšanās aerobos vingrinājumos, piemēram, ātra pastaiga, riteņbraukšana vai dejošana, var pozitīvi ietekmēt sirds un asinsvadu veselību. Regulāras aktivitātes palīdz uzlabot asinsriti, pazemina asinsspiedienu un samazina sirds slimību risku. Pat vieglas aktivitātes, piemēram, dārza darbi vai maiga stiepšanās, var veicināt vispārējo sirds veselību.

Kognitīvā uzlabošana

Vingrojumi ir ne tikai labvēlīgi ķermenim; tas nāk par labu arī smadzenēm. Pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes var uzlabot senioru kognitīvās funkcijas un atmiņu. Darbības, kas izaicina koordināciju un līdzsvaru, piemēram, tai chi, var būt īpaši efektīvas, lai saglabātu kognitīvo asumu.

Garastāvoklis un garīgā labklājība

Fitness ir dabisks garastāvokļa pastiprinātājs. Vingrojumi stimulē endorfīnu izdalīšanos, kas ir neirotransmiteri, kas veicina laimes sajūtu un mazina stresu un trauksmi. Iesaistīšanās grupu fitnesa nodarbībās vai āra aktivitātēs var arī nodrošināt sociālo mijiedarbību, apkarojot izolētības un vientulības sajūtu, ko var piedzīvot daži seniori.

Kaulu veselība

Osteoporoze un kaulu blīvuma samazināšanās ir izplatītas senioru bažas. Vingrinājumi, kas nes svaru, piemēram, pretestības treniņš un pastaigas, var palīdzēt uzlabot kaulu blīvumu un samazināt lūzumu risku. Uzturēšanās aktīva arī atbalsta locītavu veselību un var mazināt diskomfortu, ko izraisa tādi apstākļi kā artrīts.

Hronisku slimību pārvaldība

Regulāras fiziskās aktivitātes var ietekmēt hroniskas slimības, kas parasti saistītas ar novecošanos, piemēram, diabētu, hipertensiju un pat noteiktus vēža veidus. Pirms jebkuras jaunas vingrošanas rutīnas uzsākšanas ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, īpaši, ja jums ir jau esoši veselības traucējumi.

Mūžizglītība un iesaistīšanās

Fitnesa rutīnas var būt iespēja senioriem iesaistīties mūžizglītībā. Izmēģinot jaunas aktivitātes vai vingrinājumus, prāts paliek aktīvs un zinātkārs. Pievienošanās fitnesa nodarbībām vai senioriem pielāgotām grupām sniedz ne tikai fiziskus ieguvumus, bet arī sniedz iespēju sazināties ar citiem, kam ir līdzīgi mērķi.

Kādi ir fitnesa riski senioriem?

Lai gan senioriem ir būtiski saglabāt fizisko aktivitāti, vienlīdz svarīgi ir pievērsties fitnesam piesardzīgi un apzinoties iespējamos riskus. Tā kā ķermenis dabiski mainās līdz ar vecumu, šo risku izpratne un novēršana var palīdzēt senioriem izbaudīt vingrinājumu priekšrocības, vienlaikus samazinot iespējamos negatīvos aspektus.

  • Traumu risks: Seniori var būt vairāk pakļauti traumām kaulu blīvuma, locītavu elastības un muskuļu spēka izmaiņu dēļ. Pārslodze, nepareiza forma vai pēkšņa slodzes intensitātes palielināšanās var izraisīt sastiepumus, sastiepumus vai lūzumus. Ir svarīgi sākt ar maigiem vingrinājumiem un pakāpeniski pāriet uz sarežģītākām aktivitātēm, lai izvairītos no ķermeņa noslogojuma.
  • Sirds un asinsvadu problēmas: Lai gan sirds un asinsvadu vingrinājumi ir izdevīgi, senioriem tai vajadzētu pieiet piesardzīgi, īpaši, ja viņiem jau ir sirdsdarbības traucējumi. Pēkšņas un intensīvas fiziskās aktivitātes var radīt stresu sirdij, kas var izraisīt komplikācijas. Pirms jauna vingrojumu režīma uzsākšanas ir ļoti svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, īpaši, ja jums ir problēmas ar sirdi.
  • Dehidratācija un karstuma jutība: Senioriem bieži ir samazināta slāpju sajūta, un viņi var būt neaizsargātāki pret dehidratāciju, kas var izraisīt tādas komplikācijas kā karstuma dūriens vai reibonis slodzes laikā. Ir ļoti svarīgi saglabāt hidratāciju pirms treniņa, tā laikā un pēc tā. Turklāt vingrošana karstos vai mitros apstākļos ir jāpieiet piesardzīgi, lai novērstu pārkaršanu.
  • Locītavu un kaulu veselība: Tādi stāvokļi kā artrīts vai osteoporoze ir izplatīti gados vecākiem cilvēkiem un var ietekmēt locītavu un kaulu veselību. Daži vingrinājumi, kas ietver lielu triecienu vai atkārtotas kustības, var saasināt šos apstākļus. Mazi iedarbīgu darbību izvēle, piemēram, peldēšana, riteņbraukšana vai maiga joga, var būt piemērotāka un mazāk noslogo locītavas un kaulus.
  • Līdzsvara un kritiena riski: Līdzsvaram ir tendence pasliktināties līdz ar vecumu, palielinot kritienu risku. Iesaistīšanās vingrinājumos, kas izaicina līdzsvaru, piemēram, noteiktas jogas pozas vai uz līdzsvaru vērstas rutīnas, var būt izdevīgi, taču tie jāveic uzraudzībā un ar atbilstošu atbalstu. Vajadzības gadījumā palīgierīču izmantošana un vingrinājumu veikšana stabilu virsmu tuvumā var palīdzēt novērst kritienus.
  • Hroniski veselības stāvokļi: Senioriem ar hroniskām veselības problēmām, piemēram, diabētu, hipertensiju vai elpošanas problēmām, vingrojot, jābūt piesardzīgiem. Ir svarīgi cieši sadarboties ar veselības aprūpes speciālistiem, lai izstrādātu fitnesa plānu, kas ir drošs un pielāgots jūsu individuālajām vajadzībām. Lai pārvaldītu šos apstākļus, ir svarīgi uzraudzīt dzīvības pazīmes un attiecīgi pielāgot vingrinājumu intensitāti.
  • Mijiedarbība ar zālēm: Dažas zāles var ietekmēt ķermeņa reakciju uz fizisko slodzi vai ietekmēt tādus faktorus kā sirdsdarbība un asinsspiediens. Pirms jaunas fitnesa rutīnas uzsākšanas ir svarīgi informēt savu veselības aprūpes sniedzēju par visām zālēm, ko lietojat. Viņi var sniegt norādījumus par to, kā vingrinājumi var mijiedarboties ar jūsu medikamentiem.

Lai gan fitness piedāvā daudz priekšrocību senioriem, ir ļoti svarīgi tai pievērsties, izprotot iespējamos riskus un veikt atbilstošus piesardzības pasākumus. Cieši sadarbojoties ar veselības aprūpes speciālistiem un sākot ar jūsu fitnesa līmenim piemērotiem vingrinājumiem, var samazināt traumu vai komplikāciju risku.

Ko darīt, lai izbaudītu fitnesu, ja jums nepatīk vingrot?

Pēc noteikta vecuma nav nepieciešams vingrot, līdz esat pilnībā izmirkuši sviedros. Cilvēks var uzturēt sevi formā, pat izbaudot aktivitātes, kuras jums patīk darīt visvairāk, un vēlāk iekļaujot šīs aktivitātes kā daļu no ikdienas rutīnas. Tālāk ir norādītas dažas no aktivitātēm, kas var būt noderīgas, lai izbaudītu fizisko sagatavotību vecākā vecumā:

  • Fotografējiet dabu. Tas bieži ietver daudz pastaigu un skriešanas tālu no mājām.
  • Klausieties mūziku un veiciet nelielas kustības, lai iekustinātu ķermeņa daļas. Varat arī vēlēties dejot un piedalīties jebkurā vietējā deju studijā.
  • Logu iepirkšanās, ejot apļus tirdzniecības centrā. Jā, arī iepirkšanās var būt noderīga!
  • Ejiet pa golfa laukumu, nevis izmantojiet ratiņus. Taču esi uzmanīgs ar ceļgaliem, nekāp pa kalniem pat tad, ja tie izskatās līdzeni.
  • Dodieties pastaigā ar suni. Ikdienas pastaigas palīdzēs jūsu fitnesa programmā. Ja tev nav suņa – kāpēc gan neizvēlēties kādu no tuvākās suņu patversmes?
  • Iepazīstieties ar jauniem cilvēkiem un sazinieties ar viņiem par tēmu, kas jums patīk visvairāk. Bieži redzams, ka vispārīgu tēmu apspriešana grupās vecumdienās arī noņem stresu un uztur smadzenes darboties.

Šie ir daži no visizplatītākajiem veidiem, kā seniori iesaistīties fiziskajās aktivitātēs. Nepiespiediet to un neieviesiet īpašus noteikumus. Izmantojiet, aptveriet un izprotiet jaunās fitnesa idejas, kas jums rodas, un klausieties citus un izbaudiet diskusiju par dažādām iespējām.

Atcerieties, ka ikvienai aktivitātei – īpaši gados vecākiem cilvēkiem – ir jābūt labvēlīgai gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai! Centieties darīt tikai tās lietas, kuras esat spējīgs. Izklaidējies!

Kā fitness palīdz veselīgai novecošanai

Jo vecāks jūs kļūstat, jo grūtāk kļūst saglabāt formā un veselību. Saskaņā ar zinātnisku pētījumu, pēc 40 gadiem cilvēka ķermenis sāk zaudēt ievērojamus dažādu ķermeņa daļu muskuļus. Tāpēc, lai saglabātu formu un veselību, ir ļoti svarīgi palikt aktīvam pēdējā dzīves posmā.

Ārsti iesaka, ka, ja vēlaties paildzināt savu dzīvi, jums ir jāiesaistās fitnesa aktivitātēs, lai paliktu formā.

Labākās fiziskās sagatavotības meklējumos novecojošiem cilvēkiem

Taču, lai gan ir daudz dažādu veidu, kā uzturēt fizisko formu un veselību, tostarp dažāda veida treniņu plānus, jums ir jāatrod tas, kurš jums padodas un kurš jums patīk visvairāk.

Jums arī ilgstoši jākoncentrējas uz šo vienu vingrinājumu veidu.

Kļūst ārkārtīgi grūti ilgstoši uzturēties formā un veseliem, ja katru reizi maināt savu rutīnu. Tāpēc ir svarīgi atrast tādu treniņu rutīnu, kas ir viegli izpildāma un neprasa pārāk daudz pūļu.

Ar regulāriem treniņiem jūsu ķermeņa enerģijas līmenis paaugstinās, un jūs jūtaties laimīgāks nekā jebkad agrāk. Tagad jūs varat veikt katru dienu, nepieliekot pārāk lielas pūles, kā arī ilgāku laiku būt formā un veselīgi.

Mēs visi zinām, ka spēka vingrinājumi vecumā kļūst sarežģīti un var izraisīt vairākas veselības problēmas. Līdz ar to kļūst nepieciešams veikt treniņu rutīnu, kas ietver dažāda veida vingrinājumus, kas padarīs jūs piemērotu un veselīgu, neradot risku jūsu veselībai.

Kā palikt veselam novecojot?

Vai novecojot ir iespējams saglabāt veselību? Šajā rakstā varat uzzināt, kuri no tālāk norādītajiem treniņiem liks jums ilgstoši uzturēties formā un veselīgi un palīdzēs jums kļūt aktīvam dzīves pēdējā posmā.

Šie vingrinājumi un rutīnas var palīdzēt jums kļūt par lielisku paraugu jūsu ģimenes acīs.

Šis vingrinājums ir ideāli piemērots novecojošiem vīriešiem un sievietēm, jo ​​to var sākt no jebkura vecuma. Tas saglabās jūsu kaulus un muskuļus elastīgus un stiprus, īpaši, ja to darāt regulāri. Vingrinājumi, ko esam iekļāvuši šajā rakstā, palīdzēs jums nodrošināt asinsriti, stiprinās jūsu sirdi, tonizēs muskuļus un palīdzēs sadedzināt kalorijas.

Kā fitness paver ceļu veselīgai novecošanai

Ceļojot pa dzīvi, mūsu veselības un vitalitātes saglabāšana kļūst arvien svarīgāka. Fitnesam ir galvenā loma veselīgas novecošanas veicināšanā, ļaujot mums ne tikai dzīvot ilgāk, bet arī baudīt augstāku dzīves kvalitāti. Lūk, kā fitness veicina graciozu un dinamisku novecošanu:

  1. Muskuļu spēks un mobilitāte: Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt muskuļu masu un spēku, kas ir būtiski funkcionālās neatkarības saglabāšanai novecojot. Iesaistīšanās spēka treniņos stimulē muskuļu augšanu un kaulu blīvumu, samazinot lūzumu risku un veicinot labāku mobilitāti.
  2. Kaulu veselība: Vingrinājumi, kas nenes svaru, piemēram, pastaigas, skriešana un dejošana, uzlabo kaulu veselību, stimulējot kaulu augšanu un saglabājot kaulu blīvumu. Spēcīgi kauli samazina osteoporozes un lūzumu risku, kas ir izplatītas vecāku pieaugušo bažas.
  3. Sirds un asinsvadu fitness: Sirds un asinsvadu vingrinājumi, piemēram, ātra pastaiga, riteņbraukšana un peldēšana, uztur sirdi stipru un asinsrites sistēmu. Veselīga sirds un asinsvadu sistēma samazina sirds slimību, hipertensijas un insulta risku, tādējādi veicinot kopējo ilgmūžību.
  4. Locītavu elastība: Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo locītavu elastību un kustību amplitūdu, padarot ikdienas aktivitātes vieglāk pārvaldāmas un patīkamākas. Tādas aktivitātes kā joga un stiepšanās veicina locītavu veselību, samazinot stīvuma un diskomforta risku.
  5. Kognitīvā funkcija: Vingrinājumi atbalsta kognitīvās funkcijas, uzlabojot asins plūsmu uz smadzenēm un veicinot jaunu neironu augšanu. Tas var uzlabot atmiņu, kognitīvo skaidrību un samazināt izziņas pasliktināšanās risku, kad mēs esam vecumā.
  6. Garastāvokļa uzlabošana: Fitnesam ir pozitīva ietekme uz garīgo labsajūtu. Fiziskā aktivitāte stimulē endorfīnu izdalīšanos, kas paaugstina garastāvokli un mazina stresu un trauksmi. Uzturēšanās aktīva veicina pozitīvu skatījumu uz dzīvi un samazina depresijas risku.
  7. Svara vadība: Veselīga svara saglabāšana ir ļoti svarīga vispārējai veselībai, jo īpaši vecumam. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz pārvaldīt svaru, palielinot vielmaiņu un sadedzinot kalorijas. Fitnesa apvienošana ar sabalansētu uzturu atbalsta svara kontroli un novērš ar aptaukošanos saistītas veselības problēmas.
  8. Sociālā iesaistīšanās: Piedalīšanās grupu fitnesa nodarbībās, sporta nodarbībās vai āra aktivitātēs veicina sociālo mijiedarbību un saikni. Sociālā iesaistīšanās veicina garīgo un emocionālo labsajūtu, mazinot izolācijas un vientulības sajūtu.
  9. Hronisku slimību profilakse: Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst vai pārvaldīt hroniskas slimības, piemēram, diabētu, artrītu un noteiktus vēža veidus. Tas uzlabo imūnsistēmu, regulē cukura līmeni asinīs un uzlabo jutību pret insulīnu.
  10. Paaugstināts enerģijas līmenis: Paliekot aktīvam, paaugstinās enerģijas līmenis, ļaujot jums turpināt nodarboties ar aktivitātēm, kas jums patīk, un tiekties pēc jaunām interesēm. Uzlabota enerģija pārvēršas aktīvā un pilnvērtīgā dzīvesveidā.

Fitnesa uztveršana kā mūža apņemšanās ir spēcīgs ieguldījums veselīgā novecošanā. Iesaistieties dažādās aktivitātēs, kas jums patīk un atbilst jūsu spējām.

Veselīgas novecošanas sasniegšana

Ja jūs uztraucaties par savu veselīgo novecošanu, tālāk sniegtie fitnesa padomi jums palīdzēs.

  • Staigāt: Pastaiga ir labs fizisks vingrinājums, jo palīdz uzturēt ķermeni aktīvu un enerģisku. Naktīs jācenšas gulēt laicīgi un agri celties, lai dotos ārā pastaigāties no rīta. Pat ārsti ir apstiprinājuši, ka rīta pastaiga ir ārkārtīgi labvēlīga veselībai. Ieradums katru dienu doties rīta pastaigā var arī palielināt organisma imunitāti cīņā pret slimībām vecumdienās.
  • Sāciet ar Slow Walk: Nepiespiediet sevi pārāk smagi, ejot vecumdienās, nevis sāciet lēnām. Sākumā sāciet ar 5 minūšu gājienu katru dienu un pakāpeniski palieliniet to līdz 15 minūtēm katru dienu. Nestaigājiet pārāk ātri, jo tas var kaitēt jūsu veselībai. Vispirms uzlabojiet savu izturību un pēc tam palieliniet ātrumu.
  • Veiciet dažus svara celšanas vingrinājumus: Veiciet dažus svara celšanas vingrinājumus, lai saglabātu formu un veselību. Varat sākt ar vieglām hantelēm, taču nepārcentieties, jo tas var negatīvi ietekmēt jūsu veselību. Jums vajadzētu arī nedaudz izstiept rokas no rīta, jo tas palīdz jums palikt formā un veselam. Turklāt katru dienu vajadzētu dzert daudz ūdens, lai saglabātu ķermeņa formu un veselību. Veselīgai novecošanai veiciet spēka treniņus 2-3 reizes nedēļā. Izvēloties svaru plāksnes, neaizmirstiet izvēlēties smagas hanteles
  • Peldēšana: Daudzi no jums varētu domāt, ka lielākā vecumā peldēšana var nebūt iespējama. Jā, tā ir taisnība, bet, ja jūs peldat katru nedēļu pirms 50 gadu vecuma sasniegšanas, tas parādīs savas priekšrocības, kad kļūsit vecāks. Peldēšana ir visaptverošs vingrinājums, kas prasa visu ķermeņa daļu kustību, kas vēl vairāk palielina ķermeņa izturību un enerģiju. Veselīgai novecošanai jums regulāri jāiet peldēties vismaz 30 minūtes. Cilvēkiem, kuri jau ir vecumā, jums vajadzētu sākt ar 10 minūšu peldēšanu un pēc tam turpināt to darīt. Kad jūsu izturība ir izveidota, jums vajadzētu palielināt peldēšanas ilgumu.
  • Jogas vingrinājumi. Jogas vingrinājumi ir ļoti noderīgi un palīdzēs atbrīvoties no stresa un nemiera. Tā ir laika gaitā pārbaudīta tehnika veselībai un fiziskajai sagatavotībai. Jogu var praktizēt, izmantojot jogas paklājiņus vai krēslus. Vairākas stiepšanās un pozas var palīdzēt mazināt stresu. Tas ir ļoti efektīvs, ja to praktizē dažas reizes nedēļā.
  • Meditācija. Meditācija ir viens no efektīviem relaksācijas un stresa vadības līdzekļiem. Tas palīdzēs jums iztīrīt prātu un ķermeni. Jūs arī jutīsities atslābināts un mierīgs meditatīvā stāvoklī. Vislabāk to praktizēt stundu vai divas.
  • Aerobikas vingrinājumi. Aerobikas vingrinājumi ir vislabākie jūsu ķermeņa piemērotībai un labsajūtai. Tas palīdzēs jums iegūt vislabāko formu un spēku. Sekojot uz sirdi balstītam treniņam, jūs uzlabosiet savu spēku un enerģijas līmeni. Vislabāk to veikt dažas reizes nedēļā.
  • Stiepšanās vingrinājums. Stiepšanās vingrinājumi ir vislabākie, lai palielinātu kustību diapazonu un elastību. Tāpēc tas ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem ķermeņa veselības uzlabošanai. Šis vingrinājums arī samazinās traumu risku. Vislabāk to darīt vismaz 10 minūtes dienā.
  • Elpošanas vingrinājumi. Visbeidzot, jūs varat viegli veikt pareizus elpošanas vingrinājumus, dziļi ieelpojot un turot tos dažas sekundes. Tas var palīdzēt jums kontrolēt trauksmi un stresu dienas laikā. Jums ir jāapzinās elpa, lai jūs varētu sajust stresu un spriedzi savā ķermenī. Pēc šīm dažām sekundēm jūs jutīsities mierīgs un relaksēts.

Fiziskās aktivitātes gados vecākiem pieaugušajiem

Katru dienu novecojošiem pieaugušajiem vajadzētu nodarboties ar kāda veida vingrinājumiem. Jūsu sirds var tikt uzturēta, un insulta un sirdslēkmes risks var tikt samazināts. Ir pierādījumi, ka, veicot tikai 20 minūšu aktivitātes vairumā dienu nedēļā, šo notikumu risku var samazināt vairāk nekā uz pusi.