Fiziskā sagatavotība ir būtiska cilvēka garās dzīves sastāvdaļa, jo tā uzlabo cilvēka garīgās spējas. Tomēr, lai sasniegtu fiziski piemērotu ķermeni, ir jāiziet smagas treniņu aktivitātes.

Regulāras fiziskās aktivitātes un fiziskās aktivitātes sniedz daudz priekšrocību, tostarp ievērojami samazina dažādu slimību risku. Vingrinājumiem ir galvenā loma vispārējās veselības un labklājības veicināšanā, pozitīvi ietekmējot dažādas fizioloģiskās sistēmas.

Fitness slimību laikā

Pat tas zināmā mērā šķiet vieglāk. Visgrūtākais aspekts ir to uzturēt visu mūžu. Tāpēc ikreiz, kad cilvēks saslimst, viņam ir jānoiet papildu jūdzes, lai rūpētos par savu ķermeni, lai atgrieztos normālā stāvoklī. Tādā gadījumā ir jāpievērš pienācīga uzmanība viņa uzturam, kā arī fiziskajai sagatavotībai. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir atveseļošanās.

Mūsdienu pasaulē, kur cilvēki mēdz pievērsties mazkustīgam dzīvesveidam, fiziski vingrinājumi ir kļuvuši par nepieciešamību, īpaši cilvēkiem, kuri cieš no tādiem fiziskiem traucējumiem kā skolioze, muguras smadzeņu traumas utt. Pat ārsti iesaka pacientiem veikt aerobos vingrinājumus, ja ir šādas slimības. jo tas sniedz viņiem daudzas priekšrocības:

• Sirds un asinsvadu slimības: Vingrinājumi uztur cilvēka gremošanas un asinsrites sistēmu formā, kas nodrošina izturību un spēku, lai pārvarētu ikdienas cīņas ar savu ķermeni. Tas arī palīdz uzturēt normālu sirdsdarbības ātrumu.
• Elpošanas problēmas: Dažiem cilvēkiem ir astma, tonsilīts vai citas elpošanas problēmas. Tādējādi šādiem cilvēkiem ir nepieciešama rīta pastaiga, lai iegūtu svaigu gaisu.
• Diabēts: Diabēta pacientam ir obligāta regulāra pastaiga vai jebkura fiziska aktivitāte, jo tas palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs.

Kā fiziskie vingrinājumi palīdz slimības laikā?

Jebkuras slimības laikā cilvēki domā, ka pilnīgs gultas režīms viņus izārstēs pēc noteikta laika, bet kopumā ir redzēts, ka tie, kuri savās ikdienas gaitās iekļauj fiziskās aktivitātes, atveseļojas ātrāk.

Tas, kuram ir fiziski slikti, pēc kāda laika zaudē arī pacietību un iecietību. Tāpēc aerobos vai elpošanas vingrinājumus vajadzētu veikt tieši tajā brīdī, jo tas ne tikai padara cilvēka ķermeni piemērotu, bet arī nodrošina garīgu stingrību, lai tiktu galā ar situāciju.

Pat negadījumā cietušajiem tiek ieteikts doties uz fizioterapijas nodarbībām. Tāpat pacientiem ar garīgiem traucējumiem nav citas zāles kā joga un meditācija. Tas ne tikai palīdz cilvēkam sasniegt fizisko sagatavotību, bet arī pilnīgu labklājību, t.i., fiziski, garīgi un sociāli.

Lūk, kā fiziskā sagatavotība palīdz mazināt slimības:

1. Sirds un asinsvadu veselība: Regulāras fiziskās aktivitātes stiprina sirdi, uzlabo asinsriti un palīdz uzturēt veselīgu asinsspiediena līmeni. Tas arī atbalsta asinsvadu paplašināšanos un elastību, samazinot sirds slimību, sirdslēkmes un insultu risku.
2. Svara vadība: Fiziskā aktivitāte palīdz kontrolēt ķermeņa svaru, sadedzinot kalorijas un palielinot vielmaiņas ātrumu. Veselīga svara saglabāšana samazina ar aptaukošanos saistītu stāvokļu, piemēram, 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību un noteiktu vēža veidu risku.
3. Uzlabota jutība pret insulīnu: Regulāras fiziskās aktivitātes palielina jutību pret insulīnu, kas ir ļoti svarīga cukura līmeņa asinīs regulēšanai. Tas samazina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu un palīdz pārvaldīt stāvokli tiem, kas jau ir diagnosticēti.
4. Spēcīgāka imūnsistēma: Vingrojumi stiprina imūnsistēmu, veicinot imūno šūnu cirkulāciju, uzlabojot to spēju atklāt un apkarot infekcijas. Spēcīgāka imūnsistēma samazina infekciju un hronisku slimību risku.
5. Kaulu veselība: Svara celšanas vingrinājumi, staigāšana un skriešana stiprina kaulus un palīdz novērst tādus apstākļus kā osteoporoze, kas var izraisīt lūzumus un kaulu zudumu.
6. Ieguvumi garīgajai veselībai: Fiziskām aktivitātēm ir pozitīva ietekme uz garīgo veselību, mazinot stresu, trauksmi un depresiju. Šo faktoru pārvaldība netieši samazina ar stresu saistīto slimību un garīgās veselības traucējumu risku.
7. Hormonu regulēšana: Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz regulēt hormonus, tostarp tos, kas ir atbildīgi par apetītes kontroli, stresa reakciju un vielmaiņu. Līdzsvarots hormonu līmenis veicina vispārējo veselību un novērš hormonālo nelīdzsvarotību, kas var izraisīt slimības.
8. Gremošanas veselība: Fiziskā aktivitāte var veicināt gremošanu, veicinot veselīgu kuņģa-zarnu trakta kustību un samazinot aizcietējumu un gremošanas traucējumu risku.
9. Cirkulācija un skābekļa piegāde: Vingrojumi uzlabo asinsriti un skābekļa piegādi šūnām visā ķermenī. Tas atbalsta optimālu orgānu darbību un samazina dažādu ar sliktu asinsriti saistītu slimību risku.
10. Samazināts iekaisums: Hronisks iekaisums ir saistīts ar daudzām slimībām, tostarp sirds slimībām, diabētu un dažiem vēža veidiem. Regulārai vingrošanai ir pretiekaisuma iedarbība, samazinot kopējo iekaisuma slogu uz organismu.
11. Uzlabota plaušu funkcija: Aerobikas vingrinājumi uzlabo plaušu kapacitāti un funkcijas, kas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu elpceļu veselību un samazinātu plaušu slimību risku.
12. Vēža riska samazināšana: Regulāras fiziskās aktivitātes ir saistītas ar samazinātu risku saslimt ar noteiktiem vēža veidiem, tostarp krūts, resnās zarnas un plaušu vēzi. Precīzi mehānismi joprojām tiek pētīti, taču tiek uzskatīts, ka vingrinājumi ietekmē tādus faktorus kā hormonu regulēšana un imūnsistēmas darbība.

Iesaistoties konsekventās fitnesa aktivitātēs, indivīdi var ievērojami samazināt risku saslimt ar dažādām slimībām. Iekļaujot dažādus vingrinājumus, piemēram, sirds un asinsvadu treniņus, spēka treniņus, elastības vingrinājumus un relaksācijas paņēmienus, var nodrošināt visaptverošus ieguvumus veselībai.

Piesardzības pasākumi, kas jāveic pirms jebkādu fizisko aktivitāšu veikšanas

Vingrinājumu veids vienmēr ir jāizlemj, pamatojoties uz viņa ķermeņa traucējumiem. Tāpat kā zāles katram slimības veidam ir atšķirīgas, līdzīgi ir arī vingrinājumi. Pirms došanās uz jebkādiem fiziskiem vingrinājumiem vai treniņiem slimības laikā vienmēr jākonsultējas ar ārstu, pretējā gadījumā tas var viņus slikti ietekmēt.

Vingrinājumi, kas veikti nepareizi, var pārraut muskuļus un nervus, kas ilgtermiņā var izrādīties bīstami. Tāpēc, veicot vingrinājumus, vispirms vienmēr ir jāpārbauda drošības pasākumi. Piemēram, ja cilvēkam ir astma un viņš izmanto inhalatoru, viņam tas jānēsā arī, atrodoties uz lauka vai mācību centros.

Vai vingrinājumi ir noderīgi slimības laikā?

Iesaistīšanās vingrošanā slimības laikā ir niansēts lēmums, kas ir atkarīgs no slimības smaguma pakāpes, simptomiem, kas jums rodas, un jūsu vispārējā veselības stāvokļa. Parasti vieglas vai mērenas fiziskās aktivitātes var būt noderīgas dažiem indivīdiem noteiktu slimību laikā, taču ir situācijas, kurās no fiziskās slodzes vajadzētu izvairīties. Tālāk ir sniegtas vadlīnijas, kas palīdzēs noteikt, vai vingrinājumi ir piemēroti jums slimības laikā:

Kad vingrinājumi var būt noderīgi

1. Viegli simptomi: Ja jums ir viegls saaukstēšanās, neliels drudzis vai nelieli simptomi, var būt noderīgi viegli vingrinājumi, piemēram, pastaigas, maiga stiepšanās vai joga. Vingrojumi var palīdzēt uzlabot asinsriti, uzlabot garastāvokli un mazināt dažus simptomus.
2. Rutīnas uzturēšana: Ja esat pieradis pie regulāriem vingrinājumiem un jūtaties pietiekami labi, vieglas vai mērenas fiziskās aktivitātes var palīdzēt jums saglabāt rutīnu un novērst treniņu.
3. Zemas intensitātes aktivitātes: Zemas intensitātes vingrinājumi, piemēram, pastaigas vai braukšana ar velosipēdu, var veicināt maigu kustību, neradot pārmērīgu slodzi jūsu ķermenim.
4. Stresa noņemšana: Vingrinājumiem var būt stresu mazinoša iedarbība un tie var atbrīvot endorfīnus, kas var palīdzēt jums justies labāk garīgi.

Kad būtu jāizvairās no vingrinājumiem

1. Drudzis: Ja jums ir drudzis, parasti ir ieteicams izvairīties no fiziskās aktivitātes, līdz ķermeņa temperatūra normalizējas. Vingrošana ar drudzi var vēl vairāk paaugstināt ķermeņa temperatūru un, iespējams, pasliktināt jūsu stāvokli.
2. Smagi simptomi: Ja jums ir smagi simptomi, piemēram, ārkārtējs nogurums, ķermeņa sāpes, apgrūtināta elpošana vai reibonis, ir svarīgi piešķirt prioritāti atpūtai un atveseļošanai. Intensīva fiziskā slodze var saasināt šos simptomus un aizkavēt jūsu dziedināšanas procesu.
3. lipīga slimība: Ja jūsu slimība ir lipīga, piemēram, gripa vai vīrusu infekcija, vislabāk ir izvairīties no sabiedriskām vietām, piemēram, sporta zālēm, lai novērstu slimības izplatīšanos citiem.
4. Traumu risks: Ja nejūtaties labi, jūsu koordinācija un līdzsvars var tikt apdraudēts, palielinot traumu risku treniņa laikā.
5. Medicīniskais stāvoklis: Ja Jums ir hroniskas veselības problēmas vai lietojat medikamentus, pirms vingrošanas slimības laikā ieteicams konsultēties ar savu veselības aprūpes sniedzēju.

Galvenie apsvērumi

1. Klausieties savu ķermeni: Pievērsiet uzmanību tam, kā jūtas jūsu ķermenis. Ja vingrinājums liek jums justies sliktāk vai ievērojami noguris, tā ir zīme atpūsties.
2. Mitrināšana un uzturs: Uzturiet hidratāciju un ēdiet barojošu pārtiku, lai atbalstītu imūnsistēmu un atveseļošanos.
3. Mainīt intensitāti: Ja nolemjat vingrot, samaziniet intensitāti un ilgumu. Koncentrējieties uz maigām kustībām, nevis intensīviem treniņiem.
4. Atpūta un atveseļošanās: Pietiekama atpūta ir ļoti svarīga atveseļošanai. Ja neesat pārliecināts, dodiet priekšroku atpūtai, līdz simptomi uzlabojas.
5. Konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu: Ja neesat pārliecināts par vingrošanu slimības laikā vai ja jums ir pamata veselības traucējumi, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes sniedzēju, lai saņemtu personalizētus norādījumus.

Galu galā lēmumam par vingrošanu slimības laikā ir jābalstās uz jūsu individuālajiem apstākļiem. Ir svarīgi piešķirt prioritāti savai veselībai un labsajūtai, un dažreiz tas nozīmē, ka jādod ķermenim laiks, kas nepieciešams, lai tas atveseļotos, nepalielinot slodzes.

Vai fitness palīdz uzlabot jūsu imūnsistēmu?

Jā, fiziskā sagatavotība un regulāras fiziskās aktivitātes var pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu. Mērenas fiziskās aktivitātes parasti tiek uzskatītas par labvēlīgām imūnsistēmai, palīdzot stiprināt ķermeņa aizsardzības mehānismus un samazināt infekciju risku. Tomēr ir svarīgi panākt līdzsvaru, jo pārmērīga fiziskā slodze var radīt pretēju efektu un īslaicīgi nomākt imūnsistēmu. Lūk, kā fitness atbalsta imūnsistēmu:

1. Uzlabota imūnsistēmas uzraudzība: Regulāras fiziskās aktivitātes veicina imūno šūnu cirkulāciju visā organismā, ļaujot tām efektīvāk atklāt iespējamos draudus un reaģēt uz tiem.
2. Uzlabota asinsrite: Vingrinājumi palielina asins plūsmu, kas palīdz imūnšūnām brīvi pārvietoties un efektīvāk sasniegt infekcijas vietas.
3. Stresa samazināšana: Fiziskā aktivitāte izraisa endorfīnu izdalīšanos, kas var samazināt stresa hormonus, piemēram, kortizolu. Hroniska stresa līmeņa pazemināšana atbalsta imūnsistēmas darbību, jo ilgstošs stress var vājināt imunitāti.
4. Uzlabota limfātiskās sistēmas funkcija: Limfātiskā sistēma, kurai ir būtiska loma imūnsistēmā, gūst labumu no kustībām. Vingrojumi palīdz limfas šķidrumam cirkulēt, palīdzot izvadīt toksīnus un atkritumus.
5. Pretiekaisuma iedarbība: Regulārām fiziskām aktivitātēm var būt pretiekaisuma iedarbība uz ķermeni, samazinot hronisko iekaisumu, kas laika gaitā var vājināt imūnsistēmu.
6. Antioksidantu atbalsts: Vingrojumi stimulē antioksidantu veidošanos, kas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem. Šī aizsardzība atbalsta imūnās šūnas, saglabājot optimālu darbību.
7. Uzlabota elpceļu veselība: Aerobikas vingrinājumi uzlabo plaušu kapacitāti un funkcijas, kas ir būtiski elpceļu veselībai un elpceļu infekciju profilaksei.
8. Veselīga svara kontrole: Veselīga svara uzturēšana, veicot regulāras fiziskās aktivitātes, ir saistīta ar labāku imūnsistēmu. Aptaukošanās var izraisīt hronisku zemas pakāpes iekaisumu, kas negatīvi ietekmē imunitāti.
9. Miega kvalitāte: Regulāras fiziskās aktivitātes ir saistītas ar uzlabotu miega kvalitāti. Kvalitatīvs miegs ir būtisks imūnsistēmas atjaunošanai un optimālai darbībai.
10. Hormonu regulēšana: Vingrinājumi palīdz regulēt hormonus, tostarp tos, kuriem ir nozīme imūnās darbībā. Līdzsvarots hormonu līmenis atbalsta imūnās atbildes.
11. Zarnu mikrobioms: Vingrinājumi var pozitīvi ietekmēt zarnu mikrobiomu, kam ir nozīmīga loma imūnsistēmas veselībā un vispārējā labklājībā.

Svarīgi punkti, kas jāņem vērā

• Moderācija: Mērenas fiziskās aktivitātes parasti ir labvēlīgas imūnsistēmas veselībai. Intensīvs, ilgstošs vingrinājums var īslaicīgi nomākt imūnsistēmu, īpaši, ja tas nav līdzsvarots ar atbilstošu atveseļošanos.
• Atpūta un atveseļošanās: Pietiekama atpūta starp treniņiem ir ļoti svarīga, lai novērstu pārmērīgu slodzi un nodrošinātu imūnsistēmas optimālu darbību.
• Individuāla variācija: Katra cilvēka imūnā atbilde uz vingrinājumiem ir unikāla. Faktori, piemēram, vecums, fiziskās sagatavotības līmenis un vispārējā veselība, ietekmē fiziskās aktivitātes ietekmi uz imunitāti.
• Mitrināšana un uzturs: Uzturot hidratāciju un patērējot sabalansētu uzturu, kas bagāts ar vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem, vēl vairāk tiek atbalstīta imūnsistēma.
• Konsultācija: Ja jums jau ir veselības traucējumi, pirms jauna vingrojumu režīma uzsākšanas ieteicams konsultēties ar savu veselības aprūpes sniedzēju, lai pārliecinātos, ka tas ir piemērots jūsu situācijai.

Kopumā regulāras fitnesa rutīnas uzturēšana, kas ietver sirds un asinsvadu vingrinājumus, spēka treniņus, elastības aktivitātes un atpūtas dienas, var veicināt spēcīgu un noturīgu imūnsistēmu.